Latvija jau izsenis ir bijusi un joprojām ir jūrniecības zeme. Gandrīz vienu trešdaļu tās robežas apskalo jūra, un Latvijā ir vairākas gan lielas, gan mazas ostas, kas katra var lepoties ar savu vēsturi, specializāciju un īpašo auru. Ar kuģiem pārvadā 80% pasaules kravu, tādēļ jūras kravu pārvadājumus uzskata par pasaules ekonomikas mugurkaulu. Arī Latvija tajā ieņem nozīmīgu lomu gan ar savām ostām, gan jūrniekiem.

Latviju var lepni saukt par jūrnieku zemi – sākot no Kuršu sirojumiem un hercoga Jēkaba ceļojumiem, jaunu elpu iegūstot Kr. Valdemāra laikā un līdz pat mūsdienām, nodrošinot Latvijas un pasaules floti ar augsti kvalificētiem jūrniekiem. Šobrīd Latvija ir viena no jūrniekiem bagātākajām valstīm – 11 jūrnieku uz 1000 ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Jūrniekiem ir ļoti labs atalgojums, un krietnu artavu tie sniedz arī Latvijas ekonomikā. Tomēr pasaulē jūrnieku joprojām trūkst, it īpaši kvalificētu virsnieku – kuģu vadītāju, kuģu mehāniķu un kuģu elektromehāniķu.
Pēdējos gados diemžēl ir vērojama strauja jūrniecības izglītības kvalitātes pasliktināšanās un jūrnieku skaita kritums, it īpaši kuģu mehānikas specialitātēs. Pērn kuģu elektromehānikas specialitātē nav uzņemts neviens students. Papildus ir vērojama arī liela sabiedrības atsvešinātība no jūrniecības nozares, neizpratne un nezināšana par šīs nozares būtību, nozīmi tautsaimniecībā, problēmām un sāpēm. Šīs izpratnes trūkums un nevēlēšanās izprast ir pat veicinājusi kaitniecisku rīcību, gadiem ilgi valstiskā līmenī nerodot pietiekamu finansējumu jūrniecības izglītībai un tās izaugsmei. Atsevišķu politiķu un amatpersonu negodprātīgas un savtīgas rīcības dēļ, veicot sasteigtas, nepārdomātas un ar nozari nesaskaņotas jūrniecības izglītības reformas, jūrniecības izglītība un faktiski visa nozare ir nostādīta izvēles priekšā: būt vai nebūt jūrniekam Latvijā? Novārtā atstāti arī jūrnieku sociālie jautājumi. Nozarei un Latvijai ir nodarīts milzīgs un, iespējams, pat neatgriezenisks kaitējums.
Lai apturētu jūrniecības izglītības degradāciju, atjaunotu jūrnieku profesiju, īpaši kuģu mehāniķu un kuģu elektromehāniķu prestižu, risinātu jūrnieku sociālos un nodarbinātības jautājumus un veicinātu visas jūrniecības nozares augšāmcelšanos, 2023. gada 16. martā, kopāsanākot pulkam domubiedru, ir dibināta jauna nevalstiska organizācija – biedrība “Latvijas Kuģu mehāniķu asociācija”. Tās galvenais mērķis ir apvienot kuģu mehāniķus un kuģu elektromehāniķus un viņu zināšanas, pieredzi un enerģiju vienotā spēkā, lai stingri un nelokāmi un kopsolī ar radniecīgām organizācijām iestātos par jūrniecības nozares interesēm.
“Ak, sniedziet jūs, kam Dievs līdzējis pie gaismas tikt un tās gudrības saules spožumu baudīt, sniedziet jel saviem brāļiem tumsībā roku un velciet tos gaismā.” – šie Kr. Valdemāra 1853. gadā teiktie vārdi mūsdienās ir aktuāli vairāk nekā jelkad.
Saules mūžu Latvijai un jūrniecībai!
Edijs Štāls
Dalīties:


